PAR UN AP MANU DZĪVI UN TAJĀ SVARĪGO!

Kad biji man blakus,
Mēdzu uz Tevi dusmoties.
Kad esi tālu prom,
Vairs nezinu uz ko paļauties...

Kad zinu,kā ir mīlēt,mīlētai būt
un galu galā mīlēties,
atļauj man būt atklātai
un atzīties,
ka nu gribu dzīvi dzīvot-
pa īstam izdzīvot
ne vairs sapņot,cerēt,
ilgoties...
Kā tas ir - jau bija
piemirsies.
Dēls prasa uzmanību
nepārtrauktu, nedalītu.
Meita - ik pa brīdim
pie pupa pienu
padzerties.
Nezinu, kā man
uz pusēm
pārrauties.