Par runāšanu un klusēšanu.
Dažkārt nespējam runāt un citreiz nespējam klusēt brīžos, kad jūtas pašas lauž ceļu uz āru, jo cer sastapt sev pretī dzirdošas ausis, kuras uzklausīs un sapratīs...
Gadās, ka nepateikto, noklusēto ir labāk vienkārši iekšēji izjust, izbaudīt, kā kaut ko vienreizīgu, nebijušu, jo varbūt, lai to izteiktu, pietrūkst vārdu vai vienkārši neprotam atrast īstos un un pat nevajag meklēt.
Arī klusums spēj pateikt ļoti daudz īstajā laikā un vietā. Nemaz nav nepieciešams to izteikt ar vārdiem, jo sirdī jūti un saproti tāpat...Un vārdi tikai spēj visu pārāk vienkāršot un piezemēt – zūd brīnišķīgā brīvā lidojuma sajūta. |
| |
