Es rakstu
Es par sevi brīnos:
Es nerakstu, lai izrādītos.
Es rakstu, lai izlādētos
Plusos un mīnusos.
Tu teiksi, ka es pati uzprasījos.
Tici man, tas nav manos gēnos:
Melot, tēlot un citus gānīt
Aiz garlaicības un neko darīt.
Ar ko un kāpēc es cīnos,
Ja visu var palaist gar ausīm
Un visu var palaist vējos?
Bet, kas gan vējus žēlos?
Tā jau par daudz tiem visādu runu
Palaistu uz visām četrām debespusēm
Tumšzilos un sārtos padebešos...
Daļu tie salej mākoņos
Un nāk pār zemi
Ar spilgtiem zibeņiem
un dārdošiem pērkoniem,
Lai nav jāiet pie stāstniekiem. |
| |
