Reizēm
Reizēm nevaru atrast īstos vārdus - pareizākos, labākos, skaistākos, lai pateiktu visu, ko vēlies, tie vienkārši
nenāk (varbūt nevajag,jo var taču iztikt bez vārdiem) Tomēr reizēm tie atnāk paši no sevis, bet
varbūt, varbūt ir jau par vēlu... visam. Pat šie vārdi nevar vairs neko mainīt.Tāpēc runā tā, kā proti, kaut
vai bez vārdiem... Ja gribēs , sapratīs tik un tā, jo tas ir pa ītam, bez meliem un izlikšanās, tik neviltoti un
patiesi kā iemīlēties!
Parasti, kad man sāp, es slēpju savas asaras it kā baidītos citu acīs būt vāja, bet
kāpēc, ja reiz esmu meitene, kurai piedien būt tādai,bet tā nav izlikšanās tā esmu es! Bet daudzi to vien
dara, kā tēlo! Nejautā man kāpēc tā, jo ne jau es tā, kura tev atbildēs! |
