Dzer mani, dzer
Dzer mani, dzer
kā tie ziedi- ūdeni vāzē!
Izdzer mani sausu
un pieprasi vēl!
Cel mani, cel
pāri koku galotnēm,
iecel mākoņos
un ieaijā,
lai man dzīve tā
kā sapnis šķiet
arī nomodā!
Pel mani, pel,
ja uzskati
zemāku par tārpu,
bet nesauc vairs
mani sev par dārgu!
Dzel mani, dzel
kā bite savā mūžā,
kas vienreiz dzeļ
un otrreiz vairs
nedzeļ nekad!
Dzen mani, dzen!
Izdzen no savas sirds
pavisam laukā,
ja tas ir vienīgais,
kas nāk prātā
un ja vien
tu pats jaudā!
Ak vai! Tu jau aizmidzis...
Nedzirdi, jo sapņot sāc.
Es redzu tev sejā
smaids nu tāds...
Tavs gars,
tavs prāts
ir pacilāts.
Un vienīgais pēc tam,
kas tev nāk prātā -
vai varam sākt
visu no jauna?
(c) /Basīte/ |
| |
